Basics
Ievads
Cilmes šūnas ir cilvēka organisma šūnas, kas spēj veikt vienu no divām darbībām.
Tas var vai nu kopēt pašas sevi, vai arī izveidot cita
veida šūnas. Embrijiem jau ļoti agrīnā stadijā ir cilmes šūnas, kas lēnām specializējas,
lai izveidotu visas ķermeņa šūnas.
Cilmes šūnu medicīniskā nozīme
No embrijiem iegūtas cilmes šūnas netiktu tieši injicētas pieauguša cilvēka ķermenī,
jo pastāv risks, ka tās turpinās kopēt sevi un izraisīs
vēzi. Bet īpašos laboratorijas apstākļos iespējams izraisīt to
attīstību par (principā) jebkuru cilvēka ķermeņa šūnu. Tādējādi
varētu iegūt viegli pieejamu šūnu avotu, lai nomainītu bojātas šūnas, kuras parasti nevar aizstāt,
piemēram, sirds un nervu šūnas.
Par piemēru var ņemt pacientu ar traumētām muguras smadzenēm. Viņu atlabšanas procesu varētu atvieglot, injicējot muguras
smadzenēs nervu šūnas. Tāpat nervu šūnas varētu palēnināt vai
pat apturēt Parkinsona slimību. Pankreatiskas (aizkuņģa dziedzera) šūnas varētu palīdzēt diabēta
slimniekiem utt. Potenciāls neapšaubāmi ir milzīgs, bet pašreizējā izpētes posmā
ir grūti pateikt, cik daudzi no šiem cerīgajiem solījumiem pārtaps patiesās,
darboties spējīgās terapijās. Turklāt, embriju izmantošana šādiem mērķiem ir ļoti pretrunīgs jautājums.
Info cards
Cilmes šūnas ir cilvēka ķermeņa šūnas, kas var veidot savas kopijas vai cita veida šūnas.
Embrijos cilmes šūnas specializējas uz visu ķermeņa šūnu veidošanu. Pieaugušu cilvēku auds cilmes šūnas ir tādēļ, lai reģenerētu konkrētas ķermeņa šūnas visas dzīves garumā.
Cilvēku cilmes šūnas tiek iegūtas no:
• Embrijiem;
• No dažiem cilvēku audiem (piemēram, kaulu smadzenēm);
• Nabassaites asinīm.
• Amnija šķidrums
Zinātnieki var nošķirt cilmes šūnas un uzglabāt laboratorijā neierobežotu laika posmu. Viņi var stimulēt cilmes šūnas, lai tās pārvērstos par cita veida šūnām (piemēram, nervu, ādas).
Ar cilmes šūnām (vai no tām iegūtām ķermeņa šūnām), iespējams, varētu palēnināt vai pat apturēt deģeneratīvas slimības, atjaunot bojātus audus vai sadziedēt apdegumus.
Deģeneratīvas slimības var ietekmēt cilvēku visa tā mūža laikā. To starpā ir:
• Parkinsona slimība;
• Diabēts;
• Cistiskā fibroze;
• Izkaisītā skleroze;
• Muskuļu distrofija;
• Leikēmija;
• Hepatīts;
• Osteoporoze.
Pētījumi ir to agrīnajā stadijā. Iespējams, ka nākotnē cilmes šūnas varēs izmantot šūnu maiņas terapijās, bet pašlaik nav zināms cik tās būs iedarbīgas.
Embrionālās cilmes šūnas parasti tiek paņemtas no mākslīgā apaugļošanā radītiem embrijiem. Šīs šūnas tiek paņemtas, kad embrijs ir aptuveni nedēļu vecs; šajā laikā tam ir 30–150 nediferencētas šūnas, un tā lielums ir 0,14 mm. Pēc tam embrijs tiek iznīcināts.
Embriji, kurus izmanto pētījumos, lielākoties ir klīniskas ārstēšanas (piemēram, mākslīgās apaugļošanas) 'pārpalikums'. Atsevišķos gadījumos tos rada tieši pētījumiem.
‘Pārpalikuma’ embriji rodas, ja mākslīgās apaugļošanas laikā, rada vairāk embriju, nekā cilvēki vēlas implantēt. Pašlaik Eiropā tiek glabāts simtiem tūkstošu šādu iznīcībai nolemtu embriju.
Cilmes šūnas var iegūt arī no pieauguša cilvēka audiem, piemēram, kaulu un galvas smadzenēm. Tos skaits ir mazs un tās ir grūti iegūt.
Pieaugušo cilmes šūnas parasti spēj izveidot tikai dažas noteikta veida šūnas, kas saistītas ar attiecīgo ķermeņa daļu (piem., kaulu smadzenes rada dažādas asins šūnas, bet ne aknu šūnas).
Jaunākie rezultāti norāda, ka, dažas pieaugušo cilmes šūnas, iespējams, var pārvērst nesaistītās šūnās (piem., kaulu smadzenes par nervu šūnām). Šie pētījumi ir to agrīnajā stadijā.
Cilmes šūnas var iegūt no nabassaites asinīm dzemdību laikā. To ir vairāk nekā pieaugušā cilvēkā, tās var vieglāk iegūt un, iespējams, var drošāk izmantot.
Ja nabassaites asins šūnas varētu pārvēst citās šūnās, dzemdību laikā iegūtās nabassaites asinis varētu sasaldēt un ievietot bankā, lai izmantotu šūnas terapijā vēlāk dzīvē.
Dabiskas attīstības laikā embrijs nostiprinās dzemdē aptuveni 7 dienas pēc apaugļošanās — tas ir brīdis, kurā tiek novērotas pirmās šūnu diferenciācijas pazīmes. Pirmās nervu sistēmas attīstības pazīmes parādās pēc 14 dienām. Tas ir juridiski noteikts ierobežojums embriju pētījumiem.
Pirms 14 dienām, kas atvēlētas izpētei, embrijs var sadalīties dvīņos un daudzi embriji iet bojā dabīgā abortā.
Dažas ES valstis aizliegušas jebkādus pētījumus ar embriju cilmes šūnām. Citās, šādus pētījumus var veikt ar mākslīgās apaugļošanas 'pārpalikuma' embrijiem. Apvienotajā Karalistē ir atļauts izveidot embrijus izpētes nolūkos, tostarp, arī klonēt tos.
Lielbritānijā ir aizliegts radīt klonētu bērnu (izmantot reproduktīvo klonēšanu), taču ir atļauts radīt klonētu cilvēka embriju un ļaut tam augt 14 dienas, lai iegūtu cilmes šūnas (izmantot terapeitisko klonēšanu). Atšķiras mērķis, bet ne process.
Cilvēka–dzīvnieka hibrīdembrijus var izveidot, no dzīvnieka olšūnas noņemot ģenētisko materiālu un aizstājot to ar cilvēka DNS. 2008. gadā Lielbritānijas pētniekiem tika piešķirta atļauja radīt šādus hibrīdus pētījumu vajadzībām.
Terapeitiskas klonēšanas mērķis ir novērst to, ka pacienta organisms atgrūž cilmes šūnas kā svešus audus, izmantojot šūnas no klonēta embrija, kas radīts no pacienta šūnām.
Lai veiktu terapeitisko klonēšanu, no pacienta ķermeņa izņem šūnas un sapludina tās ar cilvēka olšūnu, kurai izņemts DNS. Tādējādi tiek radīts pacienta klonētais embrijs.
24. nedēļa ir pēdējā, kad var veikt abortu sociālu iemeslu dēļ. Abortu medicīnisku iemeslu dēļ var veikt arī grūtniecības beigās (38. – 40. nedēļā).
2004. gadā ANO klonēšanas aizliegums zaudēja spēku. Visas valstis atbalsta reproduktīvās klonēšanas aizliegumu, bet jautājumā par pētījumiem ar klonētiem embrijiem viedokļi dalās.
Smadzeņu struktūra embrijā izveidojas līdz 10. nedēļai. Sociālu iemeslu dēļ abortu var veikt vēlākais 24. nedēļā, kad embrijs sāk reaģēt uz gaismu, skaņu un sajūtām. Savukārt, embrija izpētes juridiskais ierobežojums ir 14 dienas.
Mūsdienās zinātnieki spēj veikt manipulācijas ar pieauguša cilvēka ādas šūnām, lai laboratorijā tās atgrieztu embrija stadijā. Šī procedūra ir daudz vienkāršāka un efektīvāka par klonēšanu.
Ja kopš apaugļošanās brīža nav pagājušas 40 dienas, pēc jūdu likumiem netiek uzskatīts, ka embrijs ir “kļuvis par cilvēku”. Tādēļ šūnu paņemšana no embrija ir morāli neitrāla.
- Pret: cilvēka dzīve sākas jau līdz ar pirmo šūnu.
- Par: saskaņā ar Svētā Akvīnas Toma attīstības koncepciju Dievs dvēseli embrijā ievada pakāpeniski — vispirms veģetatīvo dvēseli, pēc tam juteklisko dvēseli un cilvēcisko dvēseli.
Tam piemīt plašs spektrs no pilnīga embrionālo cilmes šūnu izpētes nolieguma līdz terapeitiskās klonēšanas atbalstam.
Saskaņā ar musulmaņu likumiem brīdis, kurā embrijā iemājo dvēsele, nepienāk līdz ceturtajam grūtniecības mēnesim. Atbilstoši musulmaņu likumos dominējošajam viedoklim embrionālo cilmes šūnu izpēte ir morāli neitrāla.
Issue cards
Ja izdotos izmantot embriju cilmes šūnu piedāvātās iespējas un izvairīties no opozīcijas pretestības, iespējams varētu izārstēt daudzas šobrīd neārstējamas, letālas slimības.
Kad sākas cilvēka dzīve?
Par ko būtu jāuzskata 14 dienas vecs embrijs:
• Šūnu čupiņu;
• Potenciālu vai topošu cilvēcisku būtni;
• Pilntiesīgu cilvēku.
Vai iespēja iegūt zāles pret šobrīd nāvīgām slimībām ir pietiekams pamatojums, lai pētītu cilmes šūnas, izmantojot cilvēku embrijus?
Vai cilmes šūnu pētījumus vajadzētu aizliegt, jo nav pieņemams, ka slima cilvēka ārstēšanai iznīcina jaunu dzīvību?
Varbūt mums pašiem jāizlemj, kādā pasaulē vēlamies dzīvot, neierobežojot sevi ar agrīnajām morāles vērtībām.
Vai mums jāuzmanās, lai, zinātnisku jaunievedumu radītā spiediena rezultātā, nezaudētu dziļi iesakņojušās cilvēciskas vērtības?
Nav pieņemams, ka embriji tiek radīti tikai cilmes šūnu pētījumiem, bet tajos drīkst izmantot mākslīgās apaugļošanas vai embriju atlases pārpalikuma embrijus, kurus tik un tā iznīcinātu.
Ja mēs radīsim embrijus tikai tādēļ, lai iegūtu no tiem cilmes šūnas, vai tad embriji nekļūst vienkārši par rezerves detaļu avotu?
Vai ir pieļaujama IVF (mākslīgā apaugļošana jeb „mēģenes bērni”) vai PĢD (Pirmsimplantācijas ģenētiskā diagnoze - embriju atlase, lai izvairītos no nopietnām ģenētiskām slimībām)?
Vai klonētu embriju radīšana un lietošana pietuvina mūs cilvēku bērnu klonēšanai?
Vai pētījumi ar klonētiem embrijiem būtu jāuzsāk tikai tad, kad pamatīgi būs izpētīts cilmes šūnu potenciāls, izmantojot mākslīgās apaugļošanas pārpalikuma embrijus vai pieaugušu cilvēku audus?
Vai zinātne būtu jāapgrūtina ar morāliem ierobežojumiem, aizliedzot izmantot embrijus cilmes šūnu pētījumos? Vai tādā gadījumā mēs joprojām varētu cerēt uz tiem pašiem ieguvumiem no cilmes šūnām?
Vai 14 dienu ierobežojums embriju pētniecībai un 24 nedēļu ierobežojums abortam ir zinātniski vai morāli pamatots, vai arī tās ir vienkārši pieņemtas juridiskas robežas?
ANO ir ierosināts aizliegt cilvēku klonēšanu. Vai sabiedrībai būtu jācenšas ierobežot noteiktas zinātnes darbības? Vai arī tā vienmēr darīs to, ko spēj izdarīt?
Kas būtu jāiesaista cilmes šūnu tehnoloģiju un terapiju izstrādē - valdība, privātuzņēmēji, fondi vai tresti?
Varbūt cilmes šūnu pētniecībai atvēlēto naudu vajadzētu ieskaitīt ārvalstu palīdzības budžetā, lai uzlabotu veselības aprūpi nabadzīgās valstīs?
Vai šādas tehnoloģijas samazinās vai paplašinās globālo plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem?
Ja cilmes šūnu pētījumiem tiktu atņemti līdzekļi, varētu tikt pārtraukti pētījumi ar pieaugušo cilmes šūnām, kuras izmanto kaulu smadzeņu transplantos leikēmijas gadījumos.
Vai mēs nedodam viltus cerību cilvēkiem, kas cieš no deģeneratīvām slimībām?
Cik pieņemami ir veikt pretrunīgus pētījumus ar embrijiem, lai paildzinātu jau tā novecojošas sabiedrības dzīves ilgumu? Ko tad, ja ļoti vecu cilvēku dzīves kvalitāti nevarēs diez ko uzlabot?
Vai medicīniski pētījumi ar laiku sasniegs punktu, kur mums nāksies atzīt savu mirstību un ciešanu neizbēgamību?
Cik demokrātiska ir politika šajā jautājumā, un cik demokrātiskai tai vajadzētu būt?
Pat medicīnā pētniekiem nav tiesības pielāgot noteikumus saviem mērķiem. Arī sabiedrībai ir tiesības noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst pētīt.
Smagu slimību ārstēšanā cilmes šūnu pētījumu potenciāls ir liels. Tomēr — kur rast finansējumu svarīgu pētījumu veikšanai? Kurš segs lielās izmaksas, kas rodas slimību ārstēšanai nepieciešamajā pacientam raksturīgo cilmes šūnu un speciālo šūnu radīšanas procesā?
Inducētās pluripotentās cilmes šūnas (induced pluripotent stem cells — iPS šūnas) potenciāli var izmantot, lai no pieauguša cilvēka šūnām izveidotu daudz klonētu bērnu. Kādi normatīvi jāievieš, lai nodrošinātu iPS šūnu izpētes attīstības un izmantošanas kontroli? Kā reglamentēt turpmāko izstrādi?
Vai zinātne varētu kļūt pārāk politizēta, ja izpētes procesu strikti reglamentēs regulas un normatīvi? Cik liela drīkstētu būt to politisko partiju lobiju ietekme, kuri nav šīs jomas speciālisti?
Story cards
Policies
Cilmes šūnu pētījumus drīkst veikt tikai ar pieaugušo vai nabassaites asins cilmes šūnām.
Bez pieaugušo un nabassaites asins cilmes šūnām, pētījumus var veikt
arī ar ‘pārpalikuma’ embrijiem, kuri nav vecāki par 14 dienām un kas citādi
tiktu iznīcināti.
Papildus 2. nostājai, cilmes šūnu pētījumus var veikt arī ar embrijiem,
kas radīti īpaši pētījumiem mākslīgās apaugļošanas ceļā.
Papildus 3. nostājai, embrijus var klonēt, lai veiktu cilmes šūnas pētījumus.
FUND is a project funded by the European Commission (